Nesen izplatījās ziņas, ka tepat Latvijā, Rēzeknes novada Silmalas pagastā iedzīvotāji saskārās ar vilku nodarīto postu, bet vairākkārt redzēts arī lielākais meža valdnieks – lācis. Tomēr, izrādās, ka arī citur vilku pastrādātie “nedarbi” kļūst aizvien pārdrošāki un biedējošāki.
Jau regulāri ziņo par vilku nodarītajiem postījumiem – plēsēji nodara skādi gan mājlopiem, gan suņiem, gan ganāmpulkiem. Kādam Igaunijas lopkopim no kādreiz iespaidīgā aitu bara tagad palikušas tikai četras, stāstīts TV3 ziņu sižetā.
Lauksaimnieku cerības, ka tiks būtiski palielināti medību limiti, izrādījušās veltas, jo kopējā situācija it kā neesot tik dramatiska, kā dažviet šķiet. Rudens jau pats par sevi laukos ienes drūmāku noskaņu, taču nesenie vilku sirojumi to pastiprina vēl vairāk, un aitu audzētājs atzīst, ka tas liek nolaist rokas.
Aitu audzētājs Joels Kuļjus stāsta, ka ar aitkopību nodarbojas jau 14 gadus. Desmit gadu nebija nekādu problēmu. Vilki pie viņa saimniecības sāka parādīties tikai pēdējos gados un tagad, pēc pēdējās reizes, no 80 aitu lielā ganāmpulka ir palikušas tikai četras. To, ka pie notikušā vainīgi vilki, apliecina arī videonovērošanas kameru ierakstu, kuros redzams, kā plēsēji dzenā ne tikai aitas, bet arī mājputnus.
Arī šogad, tāpat kā pagājušo gadu, Igaunijā vilku medību tēma raisa pretrunīgas diskusijas. Oktobra beigās Vides pārvalde izdeva rīkojumu par konkrēta skaita plēsēju nomedīšanu. Lielo plēsēju asociācija centās šo lēmumu apturēt, taču tiesa prasību noraidīja. Tomēr vēl pastāv iespēja iesniegt apelāciju.
Aitkopis Joels uzskata, ka medīt vajag tos vilkus, kas nodara skādi citiem. Viņš pat iesaka, ka mednieki varētu nākt turpat pie viņa mājas un vienkārši vilkus sagaidīt.
Šajā sezonā bija plānots nomedīt 84 vilkus, bet iegūtie dati liecina, ka vilku populācijas pieaugums valstī ir daudz lielāks.
Lasi vēl: Sinoptiķu prognozes liecina, ka ziema var beigties tā īsti nesākusies: lielākās izmaiņas var sākties decembra sākumā
Cits aitu audzētājs Taivo Remelgass uzskata vēl skarbāk: “Man šķiet, ka Igaunija pamazām kļūst par plēsēju valstību – tāda ir tā patiesība. Ko lai te vēl saka? Dzīves prieks laukos ir zudis.” Viņš saka, ka šādi gadījumi ar zudušiem mājlopiem ir jau trešā reize.
Bet oponentiem šajā sakarā ir savs sakāmais – viņi balstās uz datiem, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, vilku uzbrukumi ir sarukuši pat vairāk nekā uz pusi. Turklāt tajās teritorijās, kur postījumi ir lielāki, plānots arī palielināt medību limitus.
Raplas mednieku biedrības valdes priekšsēdētājs Jaaks Mūrseps saka, ka noteikti nepieciešams ierobežot gan vilku, gan lūšu skaitu. Saka, ka vilks ir meža sanitārs – tad lai tas arī paliek mežā, nevis nāk pusdienās pēc mājlopiem uz cilvēku sētām. Video kadros tas viss ir labi redzams.
Vides pārvaldes pārstāve, ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā Lēlo Kukka piebilst, ka, ja skatās tikai uz skaitļiem bez liekām emocijām, vilku nodarītais posts nav pieaudzis. Vasarā bija izsniegtas 12 īpašās medību atļaujas tieši tajos reģionos, kur uzbrukumi bija biežāki. Viņa arī norāda, ka lopkopjiem pienācīgi jāsargā savas aitas, lai vilki nevar tām piekļūt.
Vides pārvalde piešķir arī finansiālu valsts atbalstu, lai novērstu plēsēju nodarītos postījumus – iespējams uzstādīt plēsēju drošus žogus vai iegādāties tādu šķirņu suņus, kas sargā ganāmpulku. Maksimālais pieejamais atbalsts ir 9600 eiro.
